Oktobris
Oktobris šogad atnāca ar skaistu rudeni un ar labiem likteņa pavērsieniem manā dzīvē. Izskatās, ka pamazām virzos uz to punktu, kurā es gribētu būt, un tas ir patīkami. Pašlaik vajag tikai tikt vaļā no kaitīga ieraduma - bezjēdzīgas laika tērēšanas.
Oktobrī tika izlaisti 2(!) klipi - “Dzirdēt, Redzēt, Saprast” un tik tikko “Mobilizācija”.
Video klips ir ļoti spēcīgs formāts. Ja dziesma ir pašā saknē jau “bomba”, tad labs klips var palielināt šo efektu vairākas reizes. Es šo atziņu zinu jau ilgu laiku, bet tikai tagad, pašam piedaloties tajā visā, es to arī izjutu. Visvairāk man patīk tas, ka to, ko es redzu savā prātā, var diezgan veiksmīgi (pateicoties prasmīgiem video meistariem) pāvērst realitātē (ar mūziku ir nedaudz savādāk, jo, parasti, pabeigta dziesma skan savādāk nekā bija plānots sākumā). Tā ir afigenna kruta sajūta, kad tu redzi, ka tava ideja patiesībā nav nemaz tik sūdīga, un tā spēj uzrunāt cilvēkus (jā, tas priekš manis ir svarīgi). Tas ir viens no veidiem, kā nenokā var radīt kaut ko, un priekš tā vajag tikai savu galvu un viss. Tā ir kā superspēja yo. Supermens var lidot, bet es varu izdomāt klipu, kurā galvenais tēls ir LEDUSSKAPIS, cyka.
Runājot par debīlām idejām, filmējot “Mobilizācijas” klipu, mani pārsteidza tas, ka bija ļoti maz pišas ar cūkas galvu (ja neskaita to, ka nevarēja dabūt veselu galvu, tapēc ansim un Arčijam vajadzēja sašūt un sanaglot 2 atsevišķas daļas kopā) un ar ancisa cepures dedzināšanu. Daudz rēcām, filmēšanas laikā bija tas pats vibe, kāds bija ierakstos RA albumu. Tas ir kruta.
Vēl oktobrī iznāca Skuteļa albums “Apziņas Plūsma”, un Nabaklabā notika prezentācija, kurā uzstājās arī Riekstu Armija (video no prezentācijas). Bija ļoti daudz tautas, vairāk nekā “Traki Čaļi” noslēguma koncī (video), pīpētavā vienu brīdi pat nebija kur apgriezties. Skutelis aiz sevis atstāj ar vien lielākas pēdas, un es domāju, ka viņš drīz varētu būt viens no iemesliem, kapēc latviešu reps daudziem vairs neasocēsies ar kaut ko stulbu. Vispār, reps pedējo gadu laikā ir parādījis to, ka viņš ir spējīgs dzīvot arī Latvijā, savākt pilnas zāles un pat arēnas (shoutout’s Gustavo). Labākais, kas tagad varētu notikt latviešu repā ir nenormāls radošuma, kreativitātes un kvalitātes sprādziens. Pacelt latiņu, protams, ir vienmēr labi, bet tagad tam varētu būt īpaši auglīgi rezultāti (no homo). A varbūt arī nē, es nezinu, es pēdējā laikā baigi maz domāju par to visu.
Vēl viena jauka lieta, kas ir notikusi ir tas, ka es dabūju darbu. Woohoo! Nav nekas baigi kruts, bet, ja ņem vērā, ka pēdējos 3 gadus mani ienākumi sastāvēja no repa un “Es Tusēju” krekliem, tad ir jauki apzināties, ka mēneša beigās ir kāda noteikta summa, ar kuru var rēķināties. Es aizdomājos par to, ka, iespējams, pelnīt iztiku tikai ar mūziku varētu būt diezgan piselīgi, jo tad ir jādomā par to, lai pēc iespējas vairāk cilvēki dzird tavas dziesmas, jārūpējas par to, lai mūzika atbilst kādam konkrētām formātam u.t.t. Un es ar to pat nedomāju kaut kādu komerciālo formātu, ir kaudze ar aizokeāna underground izpildītājiem, kuri pieturās pie viena un tā paša skanējuma un tematikas visu savu karjeru, jo viņiem ir konkrēta fanu bāze, kura nav liela, un, ja viņi kaut ko izmainīs, pastāv iespēja, ka cilvēki novērsīsies, un mākslinieks nevarēs pāēst. (underground’a fani bieži vien ir tie, kuriem ir ļoti grūti pieņemt kaut ko savādāku) Ja hobijs kļūst par darbu, tam arī ir mīnusi. Jāskatās, kā būs, bet pagaidām man šķiet, ka tas ir labi, ja manā dzīvē mūzikai nav nekādas saistības ar iztiku. (bet ar LIELIEM papildus ienākumiem gan hehe)
Runājot par labi novārītiem pelmeņiem, es lenām lieku kopā savu miksteipu, 2 dziesmas ir pabeigtas, ir daudz bītu, ideju un koncepciju. Man arī parādījās izteikta velme ierakstīt visu materiālu vienam pašam mājās (tā kā sākumā, kad nebija pieejas studijām), bet tad vajag dabūt kādu kripatiņu aparatūras, un jāgaida dienas, kad nav neviena mājās (visi krutie reperi dzīvo ar saviem vecākiem, tu labāk pajautā kādam), vai arī jāparceļās (kas pašlaik izskatās pēc ātrāka varianta). Man arī jāsaraksta panti uz kādām 4 dziesmām, kurās es apsolījos piedalīties, bet nu jā, efektīva laika pielietošana ir mana lielākā problēma pašlaik.
Tas arī viss ĪSUMĀ par oktobri. Pēc publicēšanas man mani bloga ieraksti šķiet debīli, tapēc man bija grūti saņemties, lai kaut ko atkal uzrakstītu. Paldies.
