EDAVĀRDI BLOGS

podkasts: Saruna ar Edavārdiem. Runājām par nopietnībām un...

Thu, 11 Apr 2013 19:17:07 +0300

Saruna ar Edavārdiem. Runājām par nopietnībām un niekiem, par repu un dzeju, par dziesmu un tās nozīmi, par tekstu pārdošanu un komandas garu. Gandrīz ne vārda par jaunāko miksteipu “Es esmu šeit”.

Es Esmu Šeit

Mon, 28 Jan 2013 21:34:00 +0200

Ir iznācis mans miksteips “Es Esmu Šeit”. Vairāk informācijas, nospiežot uz bildes!

Raksts par Nas

Tue, 07 Aug 2012 17:16:00 +0300

Mājaslapā publicēju savas pārdomas par hip-hop izpildītāja Nas mūziku un karjeru: http://edavardi.lv/half-man-half-amazing/

Mājaslapa

Thu, 10 May 2012 23:13:53 +0300

AYO!

Turpmāk blogošu, rakstīšu pārdomas par dzīvi savā mājaslapā!
Tajā arī ir pieejams bezmaksas muzons, lirika utt.

http://edavardi.lv/ Priekā!

Nesen izdevu jaunu dziesmu un video vārdā...

Sun, 26 Feb 2012 22:05:00 +0200

Nesen izdevu jaunu dziesmu un video vārdā “VADISLAV”. Šis ieraksts sevī ietvers linku uz dziesmas MP3, kā arī lirikas. Bet pirms tam pāris vārdi no manis. Pirmkārt, protams, paldies Tumba TV un ansim par veltīto laiku, otrkārt, paldies visiem par komentēšanu, padošanu tālāk un cita veida atbalstīšanu.

Šīs dziesma ir reprezents, un reizēm cilvēki, gan tie, kas klausās repu, gan tie, kas neklausās, uzskata šo izpausmes formu par seklu lielīšanos. (un pēc tam uzliek “Wu Tang Clan Aint Nuttin’ To Fuck With”, vai Onyx “Slam”, Mobb Deep “Shook Ones pt. 2”, u.c. klasisko un īsto hip-hopu, kas pamatā ir reprezenti)

Jay-Z savā grāmatā “Decoded”, kurā viņš izskaidro savu dziesmu tekstus priekš cilvēkiem, kuri nezin neko par hip hopu, ļoti labi uzrakstīja tieši par veco, labo reprezentu (ja tu esi repa fans, tad tev visdrīzāk to nevajag paskaidrot, vai ne?). Priekš manis šajā citātā ir aprakstīti visi svarīgie aspekti, kuri tev, dārgais draugs, palīdzētu saprast, kāpēc cilvēki piedurās pie tik “seklas” tēmas:

“The subject of the first verse wasn’t blazingly unique. It’s a variation on a story I’ve been telling you since I was ten years old rapping into a tape recorder: I’m dope. Doper than you. But even when a rapper is just rapping about how dope he is, there’s something a little bit deeper going on. It’s like a sonnet, believe it or not. Sonnets have a set structure, but also a limited subject matter. They are mostly about love. Talking on such a familiar subject and writing about it in a set structure forced sonnet writers to find every nook and cranny in the subject and challenged them to invent new language for saying old things. It’s the same with bragga-dacio in rap. When we take the most familiar subject in the history of a rap verse, synced to the specific rhythm and feel of the track, more than anything it’s a test of creativity and wit. It’s like a metaphor for itself; if you can how dope you are in a completely original, clever, powerful way, the rhyme itself becomes proof of the boast’s truth. And there are always deeper layers of meaning buried in the simplest verses. I call rhymes like the first verse on “Public Service Announcement” Easter-egg hunts, because if you just listen to it once without paying attention, you’ll brush past some lines that can offer more meaning and resonance every time you listen to them.”

Oukei, tagad es beigšu izplatīt mācību un ķeršos vērsim pie ragiem.

Edavārdi - “VADISLAV” bezmaksas MP3 lejupielāde

Lirika:

Es eju savu ceļu, jo jums sekot nevarēju

Var nedod ceļa vēju, kamēr elpot vel es spēju

Es svinu uzvaras jums visiem veltot ledus seju

Jo jūs teicāt tas nav iespējams kā semplot “Haddaway”

Varu teikt, ka esmu labākais pat ja radu sviestu

Jo jūs pārliecinās laba reklāma ne laba dziesma

Un tu man saki „Viss ko tu dari šeit smird”?

Bet šis nav reprezents, nu labi ir, ej dirst, veci

Tu uzkrāsojies, lai mānītu triks lēts tas ir

Bet man ir zilas lūpas, jo esmu tik vēss

Gribi lejā mani redzēt, bet es ar prieku slimoju

Tik ļoti, ka tad kad es krītu tev šķiet ka lidoju

Liec barjeras, lai radītu man sāpes

Tās atgādina kāpnes dikti garas te

Es nemainu kursu kā piķim “Parex” bļe

Tagad ģipsī kājas tiem, kas lika padenes

Esmu slims do man “Grindex” un tik tak

Bliežu traki, bet man pimpis ir Big Pun

Gribi, lai padodos? Šī intrese ir fars

Jo uz ceļiem izskatos kā sprinteris pirms starta

Klinšu svars visam ko te saku neceri, ka tintes maz

Printeris karsts, jo tik dulla rindu sintakse

Teksts paņem tevi, jo ir slims kā incests, sirds un rindas

Šiten mirdz kā dzintars

Nevēlos būt kings vai princis, kas dirš un slinks

vai mirs no indes, smaga lirika kā svins un cinks

Tu labāk, neko nesaki tev Sfinks ir Simba

Mana publika nav auksta, bet ja saņemos un izsviežu Jums dziesmu

Es jūtos tā kā rudenī, veci, tāpēc, ka zem viņas redzu tik bieži +1

Un es iešu uz priekšu

Lieku repā faktus, tu mani netā baksti

Ar komentiem ka tas ko trekā saku ir garām?

Lieto stresā blatus, bet tas nesāp bļaģ

Neesmu gejs - jā mans nestāv blakus tavam

Ceru ka zini, ka man nevajag haļavu nevajaga ļevas idejas un lieku vārdu

Pat ja mani tikai malu malās lamatas pavada visa mana ceļa garumā es ietu pāri

Stresam nav pamata, ja tu Edu te pamani, jo viņš debates padara te par vienu frāzi

Sarunas beidzas, jo tas ir watafak kad saku savu stafu, kas te pakaļas uz vietas gāž

Es biju kluss, savāds. tagad pohuj pateicoties lirikai vakarā pat ir pilns klubs savākts

Skils kurš parāda, ka visumā visu var darīt, disi nav misija mana, čista man ideju gana

Vai tu tiec līdz? Liriski traks, svilinu vinilu, fanes sev klāt vilinu pats

Uz šito biļeti prasi? Te tikai ģimene, kas, slima ir kā minimums, bet civila bļaģ

Es mēģināju kaut kā tekstu sakārtot ar komatiem u.t.t., bet es rakstot parasti tādas lietas neievēroju. NU VOT. Ansis ir uzcepis “VADISLAVAM” remiksu, kuru visdrīzāk kādu laiku varēs dzirdēt ekskluzīvi tikai pa mūzikas kanālu (līdzīgi kā “Dzirdēt, Redzēt, Saprast” Netīro Cilpu dark angel remiksu), ja jūs, protams, iebalsosiet viņu tur iekšā. Bet tas jau būs vēlāk. Remiksa versijas domāju likt iekšā miksteipā, tur arī tās būs priekš jūsu plejeriem un magnetafoniem yo. Aight yo im out.

Eds

Wu Tang Clan - The W

Tue, 21 Feb 2012 00:32:00 +0200

Šodien gribu uzrakstīt nedaudz par Wu Tang Clan albumu “The W”.

Būtībā Wu Tang Clan ar “The W” izdarīja to, ko parasti visi gaida no izpildītājiem ar klasisku debijas albumu - atgriezšanās pie sākotnējā skanējuma/formulas. Manuprāt, viņiem tas izdevās uz visiem 100%, pie tam nekopējot veco, bet radot kaut ko jaunu un orģinālu. Pirmais, kas šajā albumā ir jāatzīmē ir atgriezšanās pie lo-fi skanējuma, kas darbojās kā specefekts, kas papildināja dziesmu noskaņu pirmajos Wu albumos (“Enter The 36 Chambers”, “Tical”, “Liquid Swords”, “Only Built 4 Cuban Linx…”). Arī “The W” šo defektu ļoti veiksmīgi izmanto kā efektu, lai uz tādu dziesmu kā “Careful (Click Click)”, “Chamber Music”, “Let My Niggas Live” netīrā skanējuma uzklātu papildus putekļu kārtu no RZA’s pagrabiem. Manuprāt, albuma skaņa reizēm ir tikpat svarīgs faktors kā pati mūzika, lai radītu noteiktu noskaņu un atmosfēru. Protams, ir svarīgi, lai nekas “nepirž”, lai var dzirdēt normāli vokālus u.t.t., bet novirzīšanās no standarta ar, piemēram, lielāku kompersiju nekā parasti (piemēram, Mos Def “Black On Both Sides”), vai to pašu lo-fi skanējumu piedod albumam vairāk personības un individualitātes. “The W” tās netrūkst.

Par to visu, protams, jāpateicas RZA (budududududu). Maestro “The W” izmantoja nesaprotamus, paranoiskus samplus (ko pie velna viņš iesamploja “Chamber Music” bītā??) kopā ar klasiskām soula cilpām (kā arī ar veselu instrumentālu gabalu iekš “I Cant Go To Sleep”). Pats labākais ir tas, ka RZA nevis vienkārši atgriezās pie sākotnējās formulas, bet uzlaboja to. Piemēram, “Careful (Click Click)” bīts ir next level shit paranoiskā, dark n gritty skanējumā. Arī vienā no masām draudzīgākajām dziesmām “Gravel Pit” ir saglabātas visas albumam raksturīgās iezīmes. Kad es biju sīks un klausījos šo dziesmu, es pat nenojautu, ka viņa bija singls, vai klubņiks. Priekš manis albuma vājākā vieta ir “One Blood Under W” un “Conditioner”, jo man nekad nav īsti līdz galam piesaistījis Masta Killa vienkāršais, lēnais skaitīšanas stils, un “Conditioner” ar ODB un Snoop’u vairāk izklausās kā skits, pirmkārt, bīta dēļ, otrkārt, izklausās, ka no ODB tika ielikti pāris panti tikai, lai atgādinātu, ka viņš arī ir klanā (ODB nevarēja būt studijā “The W” ierakstīšanas laikā, jo viņam bija nopietnas problēmas ar likumu, es kaut kur lasīju, ka viņš “Conditioner” pantu ierakstīja pa telefonu no cietuma). Dziesma nav slikta, bet īsti nevar salīdzināt ar pārējām. Lai nu kā, “The W” albumā ir maz vāju vietu mūzikas ziņā, pārsvarā klasika samiksēta kopā ar nākmā līmeņa netīro skanējumu. Jauka raksturiezīme šajā albumā ir sulīgi bungu breiki dziesmās “Redbull”, “Let My Niggaz Live” un “The Monument”. Būtībā, lai saprastu ar ko atšķiras “The W” no “Enter The 36 Chambers” vajag noklausīteis “Tearz” un “I Cant Go To Sleep”, izdarot to, manuprāt, var vieglāk nojaust cik daudz Wu progresēja 7 gadu laikā. 10 cepures nost RZA’am, pie klasiskā skanējuma vajag atgriezties ar inovācijām un orģinalitāti.

Svarīgi ir atzīmēt to, ka “The W” tapa laikā, kad visi Wu piedarīgie bija savu ritmiskās runas spēju zenītā (nu varbūt izņemot U-God, tā kā viņš skaitīja no 96.-97., viņš vairs nekad neskaitīja). Būtībā no 1993. gada līdz 2000. Wu paspēja izmainīt repa spēli (grupas līgums ar ierakstu kompāniju, apģērbu līnija), 3 gadu periodā (no 1993.-1996.) izdot kādus 5 klasiskus, diezgan-spēli-mainošus albumus, izdot 3. dubulto CD repa vēsturē (“Wu Tang Forever”), uzfilmēt vienu no dārgākajiem klipiem hip hopā (“Triumph”), uzsākt veiksmīgas savas un savu homiju karjeras u.t.t. Liriski un ritmiski džeki bija uzdevuma augstumos, kad pienāca laiks ierakstīt “The W”. Es negribu izcelt kādus konkrētus pantus, jo tad vajadzētu izcelt pārāk daudz stafa. (Inspecta Deck iznīcināja bītu katru reizi, kad parādījās, bet tas jau ir standartiņā) Ja tā padomā, tas bija ideāls laiks, kad savākt visus kopā - Ghostface Killah paralēli šim albumam rakstīja “Supreme Clientele”, kas stāv blakām viņa debijai “Ironman”, Raekwona skaitīšana gadsimtu mijā bija visaugstākajā līmenī visā viņa karjerā (subjektīvs viedoklis), RZA tik tikko bija noproducējis “Ghost Dog” saundtreku. Gribu arī atzīmēt, ka šajā albumā piedalās Nas, kurš pēdējoreiz uz RZA bīta bija dzirdams Raekwona “Only Built 4 Cuban Linx…”. Inspecta Deck, Nas un Raekwon uz RZA bīta? Jā, to var atrast šajā albumā.

“The W” ir ļoti spēcīgs, klasisks ieraksts. Lasot Wu forumos fanu atsauksmes, es atklāju, ka daudzi bija vīlušies šajā albumā, un es nevaru saprast kāpēc, jo būtībā Wu izdarīja to, ko fani gribēja. Kad es pirmo reizi dzirdēju šo albumu (kāds… 2005. gads?) es viņu galīgi nesapratu, mūzika likās grūti uztverama, haotiska, jo tur nebija smuki sacilpoti bīti ar spitchotiem vokāliem, tā nebija mūzika, kur var ātri saprast, ko izpildītājs ar to gribēja pateikt. Praktiski visi albumi, kuri tagad man liekas +/- klasika, sākumā man nepatika, bet ar laiku viņi kaut kā pamanījās sevī ievilkt, un es sāku tajos atrast arvien vairāk jumtu raujoša stafa, un tas ir sasodīti foršs process. Man patīk šis albums nevis tāpēc, ka tas ir kaut kāds drūmais underground’s u.t.t., bet tapēc, ka tas ir orģināls mākslas darbs, kas rada savu pasauli. Repā ļoti bieži tiek sekots standartiem (jāskaita uz DJ Premier bītiem par patiesību), un retāk radīts kaut kas tiešām intresants. Repā robežas ir diezgan tuvu sākuma punktam. Tāpēc mani saista Wu daiļrade, jo iedziļinoties tajā ko viņi darīja var saskatīt ļoti daudz inovāciju - kung-fu filmu sampli, netīrās cilpas, slengs -, kuras tagad mums ir norma. “The W” ir ieturēts labākajās Wu tradīcijās.

Eds

P.S. - šajā albumā ir arī pāris easter egg’i - albums sākas ar intro “Shaolin Finger Jab”, ko daudzi fani uzskata par pilnu neizlaistu dziesmu, kā arī skitā pēc “The Monument” ir dzirdams fragments RZA pantam dziesmai “The W”, kurš neparādījās oficiālajā dziesmas versijā.

First immortality, then the bitches.

Mon, 02 Jan 2012 22:59:00 +0200

Wsap. Es nedaudz atskatīšos uz 2011. gadu (no savas perspektīvas). 2011. gadā notika pāris šķiršanās, bet tādas, kur cilvēki redz atkal viens otru, nekas īpaši traģisks. 2011. notika arī daudz kas labs. Bija “Traki Čaļi” tūre, bija “Riekstu Armija”, sākot ar 1. janvāri es iemetu internetos ~ 9 solo dziesmas, atradu darbu, raku bedres, nelietoju alkaholu ilgstošus laika periodus (nopietni), atradu salīdzinoši daudz jaunas mūzikas u.t.t. Viskautkas īsāk sakot. Arī laika nosišana, nekā nedarīšana, bezjedzīgas negatīvas lietas, zemās frekvences, oktopusi u.t.t. Lai nu kā, ar mani nenotika nekas tāds, ko es nebūtu pelnījis, gan labās, gan sliktās lietas.

Viena lieta, ko es izsecināju, ir tā, ka, jo vecāks tu paliec, jo mazāk viss notiek pats no sevis. Priekš manis. Vēl viena atziņa - bieži vien skaļa sūdzēšanās, vai sūdzēšanās pie sevis par kaut ko (piemēram, par to, ka kaut kas ir pārāk grūti u.t.t.) ir psiholoģisks atavisms no bērnības, no laikiem, kad pasūdzoties pietiekami ilgi un skaļi, ģēlas nokārto kāds cits. Reflekss. Sūdžēšanās reizēm ir tāda lieta, ko pat nevar īsti kontrolēt, tāda dabiska reakcija pret uzdevumu izpildi kuru nevar (patiesībā negrib) izdarīt. Priekš manis.

Un jā. Jo ātrāk beigsies šī melnā ziema, jo labāk. Šodien bija izcili pretīgs laiks. Ja būtu sniegs un viss būtu balts, decembris un jaunais gads būtu daudz labāks laiks, kad dzīvot. Tapēc, tas būs tik kruta, kad uzsnigs, vai arī sāksies saulainas dienas. Es to tik ļoti novērtēšu. Un starp citu, 2012. ir melnā pūķa gads. WTF. Ja pirms tam es pareģojumiem par pasaules gadu neticēju, tad tagad es sāku šaubīties.

Miksteipu lēnām rakstu, jau ir 4 dziesmas. Lēns progress, ņemot vērā to, ka oktobrī bija 2. Bet gada pirmajā pusē es to visu izdošu. Man jau tagad izskatās, ka būs ļoti daudzpusīgs un intresants materiāls. Būs afigenna.

Nākamreiz veikšu ierakstu, kad notiks kaut kas kruts. Šis ieraksts ir tā, tīri ķeksīša pēc, es to izdarīju nevis tapēc, ka man tas patīk, bet tapēc, lai tas būtu. Tā ir sava veida komercija. Waka is the king of rap.

Eds.

White Owl Bundy

Mon, 21 Nov 2011 00:26:00 +0200

White Owl Bundy es atklāju tādā lapā kā www.soundclick.com. Tā bija pirmā vieta internetā, kur es publiskoju savus garadarbus (+/- 2004. gads). Šī saita forumā bija atsevišķas sadaļas dažādiem mūzikas žanriem, un White Owl Bundy bija viens no tiem izpildītājiem, kas regulāri publicēja savas jaunās dziesmas hip hopam parēdzētajā stūrī. Diemžēl, White Owl Bundy bija arī viens no tiem reperiem, kas bija orģināls un dope, bet ar savu mūziku tā arī netika tālāk par soundclick.com mūzikas topiem. Man palaimējās atklāt viņa dziesmas tajā periodā, kad White Owl Bundy vēl bija aktīvs. Apmēram 2005. gada beigās viņš beidza regulāri izdot jaunas dziesmas.

White Owl Bundy bija tehniski ļoti labs MCij’s, kā arī viņš pats veidoja (producēja?) mūziku (reti izmantoja samplus, savā ziņā diezgan sintētiski bīti ar vieglām bungām, bet kopā ar vokālu skanēja kruta). Šis izpildītājs ir undeground’s, bet ne tāds underground’s kā Canibus, Jedi Mind Tricks, vai Ill Bill. Viņš ir viens no tiem miljoniem reperu, kuri ieraksta dziesmas savās mājās un mēģina panākt to, ka viņus dzird vairāk kā 100 cilvēki internetā (nerunāsim par albumu izdošanu, koncertiem u.t.t.). White Owl Bundy bija viens no iedvesmas avotiem, kas priekš manis parādīja to, ka ir iespējams radīt spēcīgu mūziku tikai ar 1 kompi un 1 mikrafonu, un 1 fruityloops un 1 Adobe Audition. Viņš savā ziņā atradās tajā pašā reperu sabiedrības slānī, kurā es - nezināms izpildītājs, kuram nav nekādu koncertu, rada mūziku pats saviem spēkiem u.t.t. -, bet bija tikpat labs un labāks kā populārākie izpildītāji. White Owl Bundy dziesmā “Wandering Angus” es pirmo reizi dzirdēju Led Zeppelin “Stairway To Heaven” melodiju (viņa pantu (2. pants) tajā dziesmā es laikam joprojām zinu no galvas). Kamēr visi dziedāja “and she’s buying her stairway to heaven”, es dziedāju “and were singing this song for Angus” haha. White Owl Bundy joprojām priekš manis ir piemērs tam, kā jāliek vārdi uz ritma.

Šeit var atrast visas White Owl Bundy dziesmas - visas White Owl Bundy dziesmas. Manuprāt, labākās ir - “Days Gone By”, “The Breakfast Club” , “Wandering Angus” (iesamplots Led Zeppelin “Stair Way To Heaven”), “The Great Pretenders” (daļa kur viņš nomaina akcentus ir mega doap), “Facts Of Life” (garš intro, bet dziesma ir ļoti jauka, laid back reprezents), “March In To The 21st Century”, “Needle In The Hey” (White Owl Bundy ir 2. pants, MAD CRAZY DOPE), “Dopleganger”, “Tombstone”, “Imagine This Imagine That”, “Lost In The Music” (motivējošā super dziesma), “Fire Storm” (agresīvais bengeris), “The Monsters Ar Due” (vasarīgais hīts), “Take A Walk On The Wildside” (OH SHIT, šito es pats tikko atklāju, iesamplēts ozijs), “World Of Shit” (klasisks gabals no 2004. gada ar Urban Tactics). Vēl, protams, ir dafiga dziesmu, kuras man patīk, parociet paši, ja intresē.

Vai White Owl Bundy ir viens no tiem izpildītājiem, kurš ir pelnījis uzstāties pilnos stadionos? Es nezinu, mani nez kāpēc nekad neuztrauca tas, ka White Owl Bundy mūzika tā arī nekur neaizgāja tālāk. Es arī pamanīju to, ka nevienā White Owl Bundy dziesmā tā arī īsti neparādās nesapratne, vai naids par to, ka viņš nav kļuvis atpazīstams, un, iespējams, tāpēc es neuztraucos par White Owl Bundy klausītāju skaitu (vot tas ir vārdu spēks). Viņa dziesmās ir daudz stāstu par dažādām dzīves situācijām, panākumiem, laimīgiem un nelaimīgiem dzīves stāstiem, mīlestību u.t.t., tajā tiek mazāk attēlota White Owl Bundy reālā dzīve.

Pats mūzikas autors tagad ir kļuvis par ģimenes cilvēku, aizņemts ar meitas audzināšanu, draudzeni, darbu u.t.t. Mums biežāk sanāk sekot to cilvēku daiļradei, kuri kaut ko pelna ar mūziku, tapēc man ir intresanti pavērot no malas tādu izpildītāju, kura karjera, iespējams, nekad tā arī neaizies tālāk par sākuma stadiju. Manuprāt, tas liek uz tādu izpildītāju paskatīties no cita rakursa. Atpazīstamie mūziķi sākumā ir publiskas personas un pēc tam tikai cilvēki, bet, piemēram, ar White Owl Bundy ir otrādi - viņš sākumā ir cilvēks, un tad varbūt arī publiska persona. Un dzirdot viņa mūziku, tas iedvesmo. Tas ir kā redzēt, kā tavs kaimiņš garāžā izveido ātomreaktoru. Tas ir kaut kas pārsteidzošs, bet tajā pašā laikā arī kaut kas tāds, ko jebkurš no mums var izdarīt. Ar to var identificēties.

Eds.

Oktobris

Sun, 30 Oct 2011 22:26:02 +0200

Oktobris šogad atnāca ar skaistu rudeni un ar labiem likteņa pavērsieniem manā dzīvē. Izskatās, ka pamazām virzos uz to punktu, kurā es gribētu būt, un tas ir patīkami. Pašlaik vajag tikai tikt vaļā no kaitīga ieraduma - bezjēdzīgas laika tērēšanas.

Oktobrī tika izlaisti 2(!) klipi - “Dzirdēt, Redzēt, Saprast” un tik tikko “Mobilizācija”.

Video klips ir ļoti spēcīgs formāts. Ja dziesma ir pašā saknē jau “bomba”, tad labs klips var palielināt šo efektu vairākas reizes. Es šo atziņu zinu jau ilgu laiku, bet tikai tagad, pašam piedaloties tajā visā, es to arī izjutu. Visvairāk man patīk tas, ka to, ko es redzu savā prātā, var diezgan veiksmīgi (pateicoties prasmīgiem video meistariem) pāvērst realitātē (ar mūziku ir nedaudz savādāk, jo, parasti, pabeigta dziesma skan savādāk nekā bija plānots sākumā). Tā ir afigenna kruta sajūta, kad tu redzi, ka tava ideja patiesībā nav nemaz tik sūdīga, un tā spēj uzrunāt cilvēkus (jā, tas priekš manis ir svarīgi). Tas ir viens no veidiem, kā nenokā var radīt kaut ko, un priekš tā vajag tikai savu galvu un viss. Tā ir kā superspēja yo. Supermens var lidot, bet es varu izdomāt klipu, kurā galvenais tēls ir LEDUSSKAPIS, cyka.

Runājot par debīlām idejām, filmējot “Mobilizācijas” klipu, mani pārsteidza tas, ka bija ļoti maz pišas ar cūkas galvu (ja neskaita to, ka nevarēja dabūt veselu galvu, tapēc ansim un Arčijam vajadzēja sašūt un sanaglot 2 atsevišķas daļas kopā) un ar ancisa cepures dedzināšanu. Daudz rēcām, filmēšanas laikā bija tas pats vibe, kāds bija ierakstos RA albumu. Tas ir kruta.

Vēl oktobrī iznāca Skuteļa albums “Apziņas Plūsma”, un Nabaklabā notika prezentācija, kurā uzstājās arī Riekstu Armija (video no prezentācijas). Bija ļoti daudz tautas, vairāk nekā “Traki Čaļi” noslēguma koncī (video), pīpētavā vienu brīdi pat nebija kur apgriezties. Skutelis aiz sevis atstāj ar vien lielākas pēdas, un es domāju, ka viņš drīz varētu būt viens no iemesliem, kapēc latviešu reps daudziem vairs neasocēsies ar kaut ko stulbu. Vispār, reps pedējo gadu laikā ir parādījis to, ka viņš ir spējīgs dzīvot arī Latvijā, savākt pilnas zāles un pat arēnas (shoutout’s Gustavo). Labākais, kas tagad varētu notikt latviešu repā ir nenormāls radošuma, kreativitātes un kvalitātes sprādziens. Pacelt latiņu, protams, ir vienmēr labi, bet tagad tam varētu būt īpaši auglīgi rezultāti (no homo). A varbūt arī nē, es nezinu, es pēdējā laikā baigi maz domāju par to visu.

Vēl viena jauka lieta, kas ir notikusi ir tas, ka es dabūju darbu. Woohoo! Nav nekas baigi kruts, bet, ja ņem vērā, ka pēdējos 3 gadus mani ienākumi sastāvēja no repa un “Es Tusēju” krekliem, tad ir jauki apzināties, ka mēneša beigās ir kāda noteikta summa, ar kuru var rēķināties. Es aizdomājos par to, ka, iespējams, pelnīt iztiku tikai ar mūziku varētu būt diezgan piselīgi, jo tad ir jādomā par to, lai pēc iespējas vairāk cilvēki dzird tavas dziesmas, jārūpējas par to, lai mūzika atbilst kādam konkrētām formātam u.t.t. Un es ar to pat nedomāju kaut kādu komerciālo formātu, ir kaudze ar aizokeāna underground izpildītājiem, kuri pieturās pie viena un tā paša skanējuma un tematikas visu savu karjeru, jo viņiem ir konkrēta fanu bāze, kura nav liela, un, ja viņi kaut ko izmainīs, pastāv iespēja, ka cilvēki novērsīsies, un mākslinieks nevarēs pāēst. (underground’a fani bieži vien ir tie, kuriem ir ļoti grūti pieņemt kaut ko savādāku) Ja hobijs kļūst par darbu, tam arī ir mīnusi. Jāskatās, kā būs, bet pagaidām man šķiet, ka tas ir labi, ja manā dzīvē mūzikai nav nekādas saistības ar iztiku. (bet ar LIELIEM papildus ienākumiem gan hehe)

Runājot par labi novārītiem pelmeņiem, es lenām lieku kopā savu miksteipu, 2 dziesmas ir pabeigtas, ir daudz bītu, ideju un koncepciju. Man arī parādījās izteikta velme ierakstīt visu materiālu vienam pašam mājās (tā kā sākumā, kad nebija pieejas studijām), bet tad vajag dabūt kādu kripatiņu aparatūras, un jāgaida dienas, kad nav neviena mājās (visi krutie reperi dzīvo ar saviem vecākiem, tu labāk pajautā kādam), vai arī jāparceļās (kas pašlaik izskatās pēc ātrāka varianta). Man arī jāsaraksta panti uz kādām 4 dziesmām, kurās es apsolījos piedalīties, bet nu jā, efektīva laika pielietošana ir mana lielākā problēma pašlaik.

Tas arī viss ĪSUMĀ par oktobri. Pēc publicēšanas man mani bloga ieraksti šķiet debīli, tapēc man bija grūti saņemties, lai kaut ko atkal uzrakstītu. Paldies.

Eds.

Dzirdēt, Redzēt, Saprast

Sun, 09 Oct 2011 14:47:00 +0300

Oficiāli palaižu plašākām masām jaunās dziesmas “Dzirdēt, Redzēt, Saprast” 320kbps mp3 versiju! Pirms 2 mēnešiem es izlaidu dziesmu “Tas Nebiju Es” , to varēja lejuplādēt samaksājot ar 1 tvītu, un, tā kā šī akcija bija veiksmīga un es esmu ļoti alkatīgs, arī jauno superhītu var lejuplādēt, samaksājot par to ar 1 tvītu!

Spied uz bildes, lai par 1 tvīta cenu lejuplādētu “Dzirdēt, Redzēt, Saprast”!

Par ierakstu un skaņu jāpateicās Misteram un viņa MM Studijai! Mūzika ir ņemta no Kanye West - “Devil In A New Dress”!

Dziesmai ir arī tapis klips! SKATĪTIES KRUTO KLIPU

Starp citu oktobrī uzstāšos ar Eliotu Valmierā un ar Riekstu Armiju Rīgā!

Eds.

Pagrabs060409

Wed, 05 Oct 2011 23:47:00 +0300

Gatavojoties dzejas slemam, kas notiks rīt (info), atradu tekstu rindas, kuras bija iecerētas dziesmai “Pagrabs 060409”, bet tās tā arī netika izmantotas, jo toreiz nelikās pietiekami labas. Izdomāju publicēt šeit, jo izlasot šo tekstu pēc vairāk kā 2 gadiem, man tas šķiet pietiekami labs, lai ar to padalītos ar Jums! (galu galā - tāpat es šīs rindas nekad tā arī neierakstīšu)

Dēm pasties kas notiek apkārt

šķiet ka jāpaliek jokiem kaklā

Ieraugot to kas šodien makā

Krīze, badā cērtam ar zobiem katlā

Skraida valstsvīri maina valdības

Sakot “būs” tiem kas gaida maltīti

Nu tu jau zini tur smaida maldīgi

Jo penši balsos ja skaists un balss glīta

Vārda brīvību daži te testēja

Līdz viņi iebāza Kažu aiz restēm

Mūs baida ar rašu (krieviju) un bezspēku

No rīta gruzī ar lažu kas presē

Negācijas tur ir modē nekā jauna

A kā tas ietekmē ja borē nepārtraukti

Pašu pagrabu var noklausīties šeit:

http://www.youtube.com/watch?v=rfw86LhhGF0

Eds.

P.S. Kāds atcerās, ka Kažu, vai Valteru vienreiz apcietināja par to, ka viņi koncertā pajokoja par lata devalvāciju?

Vot tā. Klips! Kad sākumā iedomājos par klipu, likās, ka tas...

Mon, 03 Oct 2011 21:23:00 +0300

Vot tā. Klips! Kad sākumā iedomājos par klipu, likās, ka tas nebūs nekas sarežģīts, tapēc mani pat nedaudz pārsteidza Galja films džeku profesionālā pieeja ar gaismām u.t.t. Būtu man lielāka teikšana, viss izskatītos daudz sūdīgāk. Būtībā jāpasakās visiem, kas bija iesaistīti klipa un dziesmas tapšanā - Misteram (MM Studija), Galjiniešiem (ne tikai par filmēšanu, bet sākotnējās idejas attīstīšanu), Edītei, Ievai, un, protams, Kristianam. Mana nākamā ideja varētu būt tāda, ka klips tiek filmēts no drošības kamerām. Nez cik tas varētu būt sarežģīti?

Eds.

P.S. mēģinu piedabūt, lai blogam strādā google analytics, bet kaut kā nesanāk. Ja es būtu illuminātī masons, man, laikam, ietu grūti ar citu cilvēku darbību izsekošanu.

P.S.S. Paldies Džo (http://alcaponeone.tumblr.com/) par Getclicky.com (arī var dabūt status par savu lapu) parādīšanu. Izskatās, ka viņš masonos nav jauniņais!

J. Cole - "Cole World: The Sideline Story"

Wed, 21 Sep 2011 20:34:00 +0300

Nesen es atradu iespēju noklausīties J.Cole debijas albumu “Cole World: The Sidline Story” (albums iznāk 27. septembrī). Šī talantīgā jaunieša daiļradi es iepazinu ar “Friday Night Lights” miksteipa palīdzību. Pirms tam es internetos biju redzējis J.Cole vārdu, bet tam nepievērsu īpašu uzmanību, arī tās dziesmas, kuras sanāca pirms tam dzirdēt kaut kā neuzrunāja. Pāris mēnešus pēc novilkšanas es iemetu FNL savā plejerī un man ļoti patika tas, ko dzirdēju. Es esmu novērojis to, ka reizēm, lai mūzika aizrautu, vajag īsto laiku un, iespējams, arī vietu. Esmu bieži pieredzējis to, kā albumi, kurus noklausījos labi ja 2 reizes, jo mūzika šķita neintresanta, pēc kāda laika manās ausīs izklausās mega DOAP! Varbūt tas ir saistīts ar dzirdes problēmām?

Uz mana cietā (no homo) stāv arī 2 pirmie J.Cole miksteipi (“The Come Up” un “The Warm Up”), kuros nēesmu tā īsti iedziļinājies, tapēc kā mērauklu J.Cole debijas albumam izmantoju viņa pēdejo miksteipu. Starp citu, jūs pamanījāt to, ka mūsdienās ASV izpildītāju miksteipi ir praktiski “neoficāli” albumi? Ja nekļūdos, tad “Friday Night Lights” ir tikai 1 dziesma (Villematic), kuras bīts ir paņemts no kāda cita izpildītaja, viss pārējais ir fresh, nedzirdēts stafs pataisno no Jay-Z illuminati, Roc Nation studijas! Cik noprotu, tad “Friday Night Lights” miksteipā daudzas dziesmas bija domātas J.Cole debijas albuma sākotnējai versijai. J.Cole parakstīja līgumu ar Roc Nation 2009. gadā, pats mākslinieks intervijās ir teicis, ka albums ir pieredzējis daudzas pārvērtības šo 2 gadu laikā. Būtībā “Friday Night Lights” varētu dot priekštatu par to, kā J.Cole debijas albums skanētu, ja tas iznāktu pirms kāda gada.

Ok. Tātad albums. Būtībā, no pāris klausīšanās reizēm man radās priekštats, ka albums ir ar diezgan mierīgu, plūstošu noskaņu. Šķiet, ka neviena dziesma nav tāds tīrs bengeris, jumtu raujošs super grāvējs, kas liek lūzt kaklam. Mēģinot savas izjūtas aprakstīt ar vārdiem, es teiktu, ka neviena dziesma agresīvi necērt ausīs, bet tas nav pārmetums. Bīti ir diezgan minimālistiski - melodiska cilpa, nedaudz dzīvo instrumentu un boom bap bungas ar perkusijām. Tas ir J.Cole stils, un viņam tas labi padodās. Albuma tematika pārsvarā ir reprezents, sekss ar draudzeni un grūpijām, attiecības, ceļš uz panākumiem, reizēm šīs tēmas var pārklāties vienā dziesmā (u mad bro?).

J.Cole teksti un pasniegšana ir DOAP, bet man liekas, ka daudzās dziesmās viņš no sevis neizspieda ārā pilnīgi visu, neizlikās uz visiem 100%. Protams, lai dziesma labi skanētu, nevajag obligāti AK-47 cienīgu vārdu plūsmu un rīmēt teikumus ar teikumiem, bet man liekas, ka bieži vien tieši tas ir vajadzīgs uz J.Cole izvēlētās mūzikas. Piemēram, “Dollar And A Dream III” ir dulla dziesma, bet ātrāks, agresīvāks flovs ar mazāk pauzēm padarītu dziesmu vēl baudāmāku. Izmantojot to pašu dziesmu kā piemēru, liriski, es gribēju vairāk dzirdēt sarežģīti sarīmētas rindas, kā šī - “Or do you flip that fuckin dollar to a dream/ whether scholar or a fiend, watch a pawn becoma a king”. Bet albumā vairāk dominē šāda veida atskaņas - “Play your part, life is just a dream for me/I get a flash of nightmares when niggas scheme on me”. Es ceru, ka ideju sapratāt. Man radās priekštats, ka J.Cole vairāk spieda uz to, lai viņš varētu pateikt to, kas uz sirds, un ja gadās, ka tālākās rindas nevar diezgan viegli sarīmēt ar divvārdenēm, tad var arī uz to nesaspringt. Protams, tā ir daļa no J.Cole stila, bet “Friday Night Lights” miksteipā viņš nodemonstrēja to, ka spēj ļoti veiksmīgi apvienot saturu ar spēcīgu tehniku. Dziesmas “Rise And Shine” 3. pants ir tas, ko es gribēju dzirdēt albumā vairāk.

Es ceru, ka neizklausos pēc gudra dirsēja.

Es varētu raksturot šo albumu kā melodisku, tā ir laba un pat ļoti laba mūzika, bet tajā pašā laikā J.Cole debija ir… neizteiksmīga. (?) Klausoties albumu, pie daudzām dziesmām man radās jautājums - kāds ir dziesmas uzdevums/ko šī dziesma grib ar mani izdarīt? Tāds jautājums man radās klausoties, piemēram, ”Mr. Nice Watch”. Albumā ir daudz kvalitatīvas mūzikas, bet man liekas, ka viņas nepilda savu “funkciju” uz 100%. To laikam labi raksturo 2 pēdejie singli - “Work Out” un “Can’t Get Enough”. Foršas dziesmas priekš radio, bet viņās pietrūkst kādi 30% kaut kā, lai tie būtu superhīti (es šodien iedomājos, ka uz “Work Out” bīta varētu uzrakstīt foršu, ignorantu reprezentu). “Friday Night Lights” miksteipā daudzas dziesmas bija daudz izteiksmīgākas, piemēram, “Before Im Gone” ir spēcīgs “atvērējs”, “Blow Up” ir “da anthem”, “Back To The Topic” ir “crazy spitfire”, “2Face” parāda izpildītāja izmisumu, “Home For The Holidays” ir jautrā dziesma u.t.t. Visas dziesmas miksteipā man nepatīk, bet tās, kuras man patīk, varētu aizvietot pāris trekus (vai vairāk) “Cole World” albumā.

Īsumā tās laikam ir +/- visas manas domas, kuras varēju sakarīgi noformulēt sakarā ar “Cole World: The Sideline Story”. Vai es iesaku šo albumu noklausīties citiem? Noteikti. Vai tas, kas man traucēja pilnībā izbaudīt šo albumu, ir mana gaume? Jā. Varbūt tieši tas, kas man traucēja, jums varētu patikt. Lai nu kā, es pats kaut kad saņemšos un uztaisīšu pleilisti no FNL un “Cole World” albuma dziesmām, un man pašam būs savs super DOAP J.Cole albums.

Eds

Blogs

Wed, 21 Sep 2011 16:42:25 +0300

Es domāju, ka blogs varētu būt laba iespēja pāris rindkopās (vai vairāk) izteikties par lietām, kuras mani intresē - mūzika, komiksi, dzīve, ikdienā redzētais un piedzīvotais, bakalaurs, pelmeņi.

P.S. Man pēc kāda laika virsrakstā “Edavārdi” būs ar Ā, tur laikam jānomaina fonts, vai kaut kas tāds.

Eds